Ziemai JĀ!

Man ir divas labas ziņas:

Pirmkārt, 2010. gada ziema ir tikpat iespaidīga kā mana vectēva atmiņās. Tāpēc es saku ziemai JĀ!

Otrkārt, ir jauki dzīvot Bertoldam kaimiņos, jo kamēr  visa Rīga slīgst Ziemeļu puses cienīgos apstākļos man aiz loga dūc smagās mašīnas un traktori, ir nakts un īstais laiks sen nerakstītam blogam : )

Pēdējais gads, pavadīts kopā ar ZP komandu, mani ir ietekmējis visnotaļ pozitīvi, jo ne no šā, ne no tā (nelielas aizdomas gan krīt G.Terzena virzienā) vienā saulainā rudens dienā es metos pētīt, svērt un mērīt, lai noskaidrotu kā tad īstenībā ir ar tiem Ziemeļniekiem? Vai mums te Latvijā viņi ir savējie vai svešie, t.i. mūsējie vai nē?

Pēc dziļas iedziļināšanās :-) sociālo zinātņu teorijās man sanāca tā:

 - no vienas puses tomēr jau “svešie” –  viņi māk mūs objektīvi novertēt, dažreiz varam apšaubīt viņu lojalitāti un mums viņi vienlaikus ir gan tuvi un gan tāli (mēs viņus apspriežam un respektējam, bet neesam tur pat kur viņi). Tātad atbilst visām jēdziena “svešinieks” definīcijām. 

 - bet no otras (ziemeļu) puses - mums Ziemeļnieki  paliek par “savējiem” brīdi, kad vēlamies būt piederīgi šim reģionam, vērtībām un dzīves stilam. Tātad daļai no mums arī “savējie” un tas man patīk!

Un vēl tās teorijas saka, ka identificēšanās ar vēlamo grupu ceļot pašapziņu.

 

P.S. Un tās modeles vēl visam pa vidu.. omg

marta