Tātad:

Reiz Marta pavadīja no Rīgas uz Valmieru norvēģu cieto riekstu Borgi Ouslandu, kurš ir tik ciets, ka var vienatnē pārslēpot abus zemes polus, uzšaut leduslācim ar raķešpistoli un noķert jūrasputnu apenēs, ja nekas cits ko ēst nav palicis.

Viņa iedvesmoti arī mēs, kad bijām Norvēģijā, izdomājām paslēpot - kādus 9 km, līdz kalnu būdiņai. Bija bezvējš un sasnidzis daudz sniega - tādu skatu bieži neredzot.

Bet tad izrādījās, ka mēs nemaz nemākam slēpot tik biezā sniegā! Tādēļ jums tiek viscilvēcīgākā Ziemeļu puses epizode ever!

Dēļ superdārgiem arhīva materiāliem šo sēriju drīkstam rādīt tikai TV. Blogā nē! Torrentos arī nav.

Martai tūdaļ padošu roku uz trapa. Režisors fotogrāfē, jo operators jau pērk mums kafiju. Šis ir Malmes stacijā parbraucienā uz Kopenhāgenu. Laiks - 6:00 no rīta!

Divi džeki vienādās drēbēs uz mūsu kuģa tikmēr mēģina žāvēt katrs savējās.

Neizdodas...

Vēja ģenerātori ir dāņu. Logs savukārt pieder zviedru vilcienam. Jautājums - kā sauc tiltu, pa kuru traucamies?

Šis ir liels retums! Nekad ar savu Sauli nesanāk būt vienā bildē!!! Pēc trim minūtēm mani notrieks mopēds...

VeloMarta pozē Kondrašina vasaras kalendāram!

Plaģiāts! 100%! Baigais jau nu skandināvu dizains... Katlakalns foreva!!!!

Šeit es pirmoreiz aizmigu intervijas laikā un neviens mani pat nemodināja.

Tikko pamodies pēc intervijas.

Marta pēc intervijas sēž uz dizaina.

Tūīt vācieši leks aukstā jūrā, dāņi smiesies un latvieši filmēs!

Šobrīd esmu daudz slaidāks, jo agri ceļos un daudz strādāju visu laiku.

Marta...

Fonā pa kreisi ir pasaules labākais restorāns "Noma", bet ja ieskatās mūsu pavāram Muginam pa vidu , tad ir skaidrs, kur slēpjas īstais kārums. Mums ar Martu ir pilni vaigi ar siļķi.

Marta forša...

1) Epizode 40 ir pagaidām beidzamā, ko var redzēt šeit. Tā bija finišs mūsu kuģīša ceļojumam, kas savukārt bija 4. sezonas mugurkauls. Bet! Bez 4 kuģa epizodēm šai sezonai ir plānā 3 bonus epizodes. Pirmā no tām - par Gustava un Martas piedzīvojumiem Carlsberg alus valstībā - bija jau televizorā (4. novembrī), bet šeit uzradīsies 16. decembrī, jo tai tiek veidots neliels papildinājums.

2) Pagājušceturtdien mēs piebeidzām fundamentālu filmēšanas maratonu (4 dienas Zviedrijā / 3 tepat pie mums), kas dos izejmateriālu šī gada divu beidzamo epizožu radīšanai. Tātad - 23. decembrī un 30. decembrī būs 2 jaunas oriģinālepizodes. Satraukuma kāpināšanai varam pačukstēt, ka mums izdevās uz ekrāna iedzīvināt (tiesa, gan uz pāris sekundēm) tautas iemīļoto pēdējo ultimatīvo raidījuma vadātāju (skat. iepriekšējo ierakstu).

3) Jaunas epizodes uzbūvēšana prasa laiku, tādēļ 5 nedēļas laidām jau iepriekš rādītas sērijas. Tie, kas štuko, ko ir palaiduši garām 11., 18., 25., un 2. decembrī, atreferējam:

11. novembrī bija skatāma... johaid, aizmirsu... ā - epizode 35 par atomspēku savaldīšanu Zviedrijā (režisora Uģa favorītepizode)

18. novembrī (valsts svētkos) - epizode 33 - par koka arhitektūru Zviedrijā.

25. novembrī - epizode 10 - Norvēģu laša izpētes pasākums.

2. decembrī rādījām epizodi 11 - to, kur Zviedrijas pazemē puika smuki dziedāja.

Un tagad uzmanību!

9. decembrī būs atkārtojums epizodei, kuras NAV šeit un izmantoto materiālu autortiesību dēļ, visticamāk, nekad nebūs!!! Un tā ir epizode, kuru par savu favorītu sauc daudzi citi to redzējušie - Marta ar Gustavu dodas slēpojumā uz kalna galiņu / satiek norvēģu supermenu Borgi Ouslandu, kuram pieder visi iespējamie rekordi, ko var sasniegt ceļojot polārajos apgabalos. Tajā skaitā - pārlēpot Ziemeļu ledus okeānu polārās nakts laikā!!! Tādēļ - izmantojiet izdevību to redzēt.

Pēc tam - 16. decembrī būs stāsts par īslandiešu bandu Mum, kas reiz aizkavējās Igaunijā, bet ar nelieliem svaigiem papildinājumiem!

Nu, lūk! Ceram, ka neziņa ir kaut mazliet kliedēta!

Ar cieņu, 

Ziemelu puses komanda

Iesākumā uz burkas bija rakstīts "Pūres veģetārā soļanka". Tas, protams, ir tik pat absurdi kā frikadeļu zupa bez frikadelēm, bet, zinot to, ka puse kuģa iemītnieku bija gaļu neēdoši, šito veidojumu kuģa pavārs Kārlis Mugins lika lietā vairākkārt. Pirmoreiz - zupa kā zupa, otrajā reizē - kāpostu sautējums. Klāt varēja dabūt desu.

Kamēr Marta maisīja grāpi un es gulēju uz kuģa jumtai, Gustavs ar Juri Zemīti intervēja kuģa priekšnieku Gati (tagad viņš strādā kopā ar mums). Līdz ar to šī ir pirmā intervija, par kuras eksistenci es uzzināju tikai ciparojot materiālu kompī.

Te tas stūķis tiek noēsts. Šādi kuģa koptelpa / ZP komandas un pavāra guļamtelpa izskatījās pa dienu, jo mākslinieki regulāri viens otram prezentēja / projicēja šo to par performances mākslu savā valstī, paši par sevi un tā. Twinpīku gan skatījāmies televizorā.

Bet jūrniekiem ik pa divām stundām bija jāeļļo kuģa dīzeļsirds. 

Pakaļējais klājs dažkārt tika lietots kā veļas mazgātuve - saziepē bikses, iesien striķī un iemet dzenskrūves turbulencē. Un pēc tam staigā tāds iesāļš.

Ar tiem garšvielu ķobīšiem pavārs tikai dzina respektu pārējos. Praktski lietoja apmēram trešdaļu.

Gustavs uz brīdi runāja kā Zvaigžņu kars Dārts Veiders. Austrālietes un kiprietes no Somijas performance. 

Bet tur pat blakus vecpuišu ballītē performēja imigrante (nepārprotami) no Austrumeiropas. Negodīga konkurence.

Pie tā vīra pa labi - Ata - mēs Stokholmā palikām pa nakti. Viņš ir tēlnieks un tagad jau arī nākamajā bildē redzamamā leiša Benasa dvēseļu radinieks.

Lūk viņš. Tajā vakarā, kad kopā nakšņojām pie Ata, viņš mums daudz stāstīja par to, cik vērtīgi ir ēst mālus.

Dāņi ironizēja par globalizāciju, pārdestilējot Klaipēdas, Rīgas, Tallinas, Helsinku, Stokholmas un Kopenhāgenas ostu ūdeņus par pilnīgi vienādu destilēto ūdeni.

Rīgas ūdens ir visbrūnākais tādēļ, ka mums dauz mālainu augšņu.

Arī Gatis Vectirāns pārstāvēja mālaino augšņu krāsu paleti.

Tā acs ir otrais visas pasaules cilvēkmīlestības iemiesojums. Aiz Paulu Koelju.

Bet otrs leitis Jonas, bez tā, ka spricēja sev pakaļā pats savas asinis, izpildīja arī triku ar kājas piesiešanu pie staba un skriešanu prom.

Ejiet, un tad visi reizē pagriezieties!

Stokholmas promenādes uzstādījums. Domāts, lai satrauktu no jūras izbraukušos.

Pie Ata mājās. Kuģis jau bija devies tālāk uz Kopenhāgenu.

Sauszemes žurku lielākais bieds.

Nu, un arī pašas jaunizceptās sauszemes žurkas.